Ir jāaptur AKKA/LAA visatļautība un naudas kāre

Autoratlīdzību “asinssuņu” visatļautība, kura šobrīd sliecas pārkāpt visas saprāta robežas attiecībā uz samērīgu autoratlīdzības iekasēšanas politiku, ir jāierobežo, lai apturētu biedrības “Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība” (AKKA/LAA) “naudas kāres” pieaugumu. Pretējā gadījumā Latvijā situācija var nonākt līdz pilnīgam absurdam.

Ir jāpanāk vides sakārtošana, citādi, nemainot attieksmi pret AKKA/LAA, tās naudas kāre tikai pieaugs un tas var beigties ar to, ka Latvijas iedzīvotājiem būs jāmaksā par pilnīgi visu, ko šī organizācija uzskatīs par nepieciešamu, tostarp arī par to, ka pie sevis dungojam kādu dziesmiņu Dziesmu svētkos, kafejnīcā vai klausāmies mūziku kopā ar saviem draugiem. Lai nepieļautu šādu bīstamu un izskaužamu visatļautību, stingri jānosaka robežas – kas ir mūzikas izmantošana biznesa vajadzībām un kas nē.

Situācija ar veikalu, kas spiests samaksāt 500 latu soda naudu, var būt tikai ziediņi absurdam, kas mūs sagaida, ja netiks noteiktas robežas. AKKA/LAA šobrīd būtībā pilda valstisku funkciju – iekasē savu nodokli. Vai nu šī funkcija ir jāpakļauj stingrai valsts kontrolei, nosakot, kas, kur un par ko drīkst prasīt autoratlīdzību, vai arī jāveicina konkurence, lai neveidojas neizprotams monopolstāvoklis, caur kuru AKKA/LAA pēc saviem ieskatiem var noteikt atlīdzības apjomu. Turklāt paradoksāli ir tas, ka Eiropas Savienības valstī šis legālais monopolstāvoklis ir izveidojies nozarē, kurā pēc būtības nedrīkst būt ekskluzīvu tiesību vienai organizācijai.

Nav šaubu, ka autoriem jāsaņem atlīdzība par savu darbu, tomēr tam visam jānotiek saprāta robežās. Esošā politika ilgtermiņā atspēlēsies pašiem autoriem un veicinās nevis sabiedrības izpratni un vēlmi sadarboties, bet gan, gluži pretēji, – noliegumu un vēlmi par katru cenu pretoties.

Tā nav tikai Latvijas problēma – tā ir problēma visā Eiropā, un, ja mēs nesāksim aktīvi rīkoties un ierobežot autoratlīdzību asinssuņu darbību, tas viss var beigties ar skandāliem un tiesvedībām. Kā piemēru var minēt skandālus, kas izcēlušies citur Eiropā, kur autoratlīdzību aizstāvji, piemēram, panākuši, ka licence jāmaksā arī kravas auto vadītājiem par mūzikas klausīšanos autokabīnē, kura it kā ir darba vieta, vai arī pieprasot interneta pakalpojumu sniedzējiem maksāt noteiktu procentu no ienākumiem, pamatojot to ar iespējamo pirātisko saturu, kuru interneta lietotājs, iespējams, var lejupielādēt internetā.

Leave a comment

Your comment