Nepieciešams nodrošināt veselīgu uzturu bērniem un rūpēties par iedzīvotāju veselību

Strādājot pie priekšlikumiem sabiedrības veselības uzlabošanai. No kreisās: Jānis Upenieks un Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis

Augustā noslēdzās deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana 12.Saeimas vēlēšanām, kas norisināsies šī gada 4.oktobrī. 13 kandidātu sarakstos kopumā pieteikti 1156 deputātu kandidāti, deviņi no viņiem kā savu dzīvesvietu norādījuši Valmieru.

Viens no 12.Saeimas vēlēšanu kandidātiem ir Jānis Upenieks, kurš jau kopš 2011.gada ir Saeimas deputāts. Upenieks par deputātu kļuva 2011.gadā – 22 gadu vecumā. Tolaik viņš bija viens no jaunākajiem deputātiem. Deputātu kandidāts ir dzimis un audzis Valmierā, absolvējis Valmieras Viestura vidusskolu, bakalaura grādu ieguvis Rīgas Ekonomikas augstskolā. Aizvadītajā gadā viņš pārcēlies atpakaļ uz dzīvi Valmierā.

Kādēļ nolēmāt atkātoti kandidēt 12.Saeimas vēlēšanās?

Vēlos turpināt iesāktos darbus. Esmu iesācis darbu pie sabiedrības veselības un sporta jautājumiem. Esmu cīnījies pret smēķēšanas izplatību, kā arī šo gadu laikā ir izveidojusies laba sadarbība ar Valmieras pašvaldību par Vidzemes Olimpiskā centra attīstību. Izdevies iegūt līdzekļus BMX trases un peldbaseina būvniecībai. Šobrīd darbojamies, lai notiktu Jāņa Daliņa stadiona renovācija un vieglatlētikas manēžas izveide. Tāpat esmu aktīvi iestājies par elektronisko vēlēšanu ieviešanu. Tie ir jautājumi, kas iesākti un, ko vēlos pabeigt. Pēc trīs aizvadītajiem gadiem Saeimā esmu sapratis, ka man patīk šis darbs un vēlos to turpināt.

Kādēļ izvēlējāties kandidēt no partijas “Vienotība” saraksta?

Mani uzskati saskan ar šīs partijas mērķiem. Šī ir mērķtiecīga partija ar loģisku skatu uz drošības jautājumiem, kas šobrīd ir svarīgi. Uzskatu, ka šī ir eiropeiska un moderna partija, taču stingri pastāv arī par nacionālajām vērtībām.

Kādus jautājumus vēlaties aktualizēt Saeimā, kas saistīti ar Valmieru un Vidzemes reģionu?

Tīri grūti nošķir Saeimā virzītos jautājumus tieši uz konkrētu reģionu. Likums visiem strādā vienādi, neatkarīgi, vai tā ir Vidzeme, Zemgale, Latgale, Kurzeme vai Rīga. Saistībā ar Vidzemi šogad piedalījos koncepta izstrādē par sporta internātu izstrādi, šis jautājums būs aktuāls arī pēc vēlēšanām. Runājot par visiem reģioniem, uzskatu, ka Eiropas fondu līdzfinansējums visiem jāpiešķir daudz maz līdzīgā apmērā. Fondu piesaiste iepriekš bijusi vairāk vērsta uz Latgali, taču jācīnās arī par tiem, kuri parādījuši, ka labi attīstās.

Kā Saeimas deputāts dodos vizītēs pie iedzīvotājiem. Esmu ievērojis, ka jautājumi, kas satrauc iedzīvotājus tik pat kā visur ir vienādi. Iedzīvotājiem rūp cilvēku aizplūšana no mazākiem reģioniem uz lielākām pilsētām vai ārvalstīm. Tas ir sāpīgākais jautājums.

Kādus vēl jautājumus vēlaties aktualizēt Saeimā?

Plānoju turpināt cīņu par smēķēšanas ierobežojumiem. Bieži vien neapzināmies, bet šī ir ļoti briesmīga sērga. Iedīgļi smēķēšanai sākas tieši agrā jaunībā. Uzskatu, ka nepieciešams ierobežot smēķēšanu jaunieši, bērnu un grūtnieču klātbūtnē.

Esmu arī sporta federācijas padomes pārstāvis, tādēļ viens no maniem uzstādītajiem mērķiem ir arī pastiprināta cīņa par trešo sporta stundu skolās. Šobrīd minimālais sporta stundu skaits ir divas stundas, un skola pati var izvēlēties vai palielināt skaitu. Mans mērķis ir ieviest trīs stundas, kā minimālo skaitu.

Trešais jautājums, kas mani interesē ir par jauniešu uzturu. Esmu gatavs aktualizēt jautājumu par brīvpusdienu ieviešanu līdz devītajai klasei, lai visi jaunieši saņemtu veselīgu uzturu. Tas būtu palīdzīgs solis arī tām ģimenēm, kurām ir zemi ienākumi. Vismaz skolā bērns būtu kārtīgi paēdis un vecākiem par to nebūtu jāmaksā.

Kad kandidējāt 11.Saeimas vēlēšanām Jūsu vecums bija 22 gadi. Šogad viens no deputātu kandidātiem, kurš kā savu dzīves vietu norādījis Valmieru, dzimis 1993.gadā. Vai varat dalīties pieredzē, ko nozīmē būt jaunam deputātam Saeimā?

Gados vecāki deputāti kādreiz grib pajokot par vecumu, bet nevajag baidīties. Tiklīdz deputāti sāk strādāt pie kāda likumprojekta vai jautājuma, tad šī vecuma barjera pazūd. Iesaku nešaubīties par savām spējām. Saeimā ir 100 deputāti, katram ir viena balss neatkarīgi no vecuma. Protams, paiet laiciņš kamēr pierod, bet es neteiktu, ka biju par kaut ko satraukts vai pārsteigts. Katrā ziņā, tā bija laba pieredze un to var iegūt tikai, ja kaut ko dara.

Kādu atbalstu cerat iegūt vēlēšanās?

Pēdējo gadu laikā esmu ticies ar vēlētājiem, skolām un pašvaldībām. Uzskatu, ka mans vēlētājs ir plaša profila cilvēks, kam rūp Latvijas attīstība.

Kāds ir Jūsu aicinājums vēlētājiem?

Zemā vēlētāju aktivitāte vēlēšanās ir viens no iemesliem, kādēļ esmu ierosinājis elektronisko vēlēšanu ieviešanu. Aicinu iedzīvotājus piedalīties vēlēšanās, jo katra balss ir svarīga. Šī gada vēlēšanu rezultāti noteiks politisko kursu valstī nākamajiem četriem gadiem. Es personīgi pazīstu cilvēkus, kas nav iekļuvuši Saeimā dēļ vienas iztrūkstošās balss.

 

Izvilkums no intervijas http://valmiera.pilseta24.lv/zinas/107/324479

Jauniešu vēlmi sportot ir “jāiesēj” jau skolas vecumā

 

Jānis Upenieks

Iespēju sportot jauniešiem netrūkst. Ir dažādi “Getto Games” un līdzīgi projekti, kopīgi maratoni, kopīgas vingrošanas pilsētas svētkos, kuras apmeklē daudzi – tā ir laba zīme, ka patiešām interese ir. Tajā pašā laikā, ir daļa jauniešu, kuri joprojām izvēlas nesportot. Viens no iemesliem, manuprāt, ir nezināšana par to, kādi sporta veidi būtu piemērotākie. Esmu sastapies ar cilvēku manā vecumā, kuram bija problēmas ar lieko svaru un viņš vēlas sportot, bet nevar daudz skriet, jo tad sāp ceļgali. Ieteicu doties peldēt, jo peldēšana nerada lielu slodzi ceļgaliem

Reizēm cilvēks par sportu domā “nē – es neesmu tam piemērots”, kaut patiesībā domā tikai par vienu konkrētu sporta veidu. Iespējas ir, bet galvenais ir atrast savu. Var painteresēties, var pajautāt padomus un izmēģināt, līdz atradīsies tas, kas ļauj justies un izskatīties labāk. Tomēr visbiežāk jauniešus no sportošanas attur vienkāršs intereses trūkums. Ja būtu interese, iespējas arī atrastos, jo ir gana daudz pietiekami demokrātisku sporta veidu, lai laika un līdzekļu trūkums nebūtu šķērslis.

Latvijas Sporta federāciju padomē ir atzītas apmēram 80 federācijas, tātad, vismaz 80 sporta veidi, ar ko nodarboties, ir arī dažādas interešu grupas, skrējēju pulciņi, peldētāju pulciņi – viss kaut kas. Tā kā jaunieši, kuri sporto, lielākoties ir arī ar labāku veselību, jūtas labāk, dzīvo ilgāk un ir produktīvāki nekā tie, kuri to nedara, tad ir svarīgi šo interesi par aktīvu dzīvesveidu veicināt un uzlabot.

Manuprāt, vēlme sportot jauniešos būtu jāiesēj jau skolas vecumā. Par to esmu cīnījies gan federāciju padomē, gan Saeimā. Viens no veidiem ir palielināt sporta nodarbību skaitu. Šobrīd valsts noteiktais ir divas obligātās sporta stundas nedēļā un tad skola var izvēlēties – vai likt divas, trīs vai četras, bet vairumā gadījumu izvēlas trīs. Otrs veids – ierobežojot brīvi dalītās ārsta zīmes, ar kurām tiek attaisnota pilnīga nepiedalīšanās sporta nodarbībās, pat pie vismazākajām sūdzībām. Šādi reizēm ārsts, cenšoties pasargāt bērnu, beigās nodara lielāku ļaunumu, jo, es personīgi uzskatu, sports drīzāk var atveseļot, ja ar to nepārspīlē un izpilda atbilstošus vingrinājumus.

Manuprāt, pareizais ceļš būtu ārstam izrakstīt zīmi, kurā norādītas ne tikai aktivitātes, kuras ir aizliegtas, bet arī tādas, kuras ieteicamas kā alternatīva, tā vietā, lai vienkārši aizliegtu piedalīties sporta nodarbībā. Ir jādomā par to, kā jauniešus ievirzīt sportiskajās aktivitātēs, pēc pašu spējām un iespējām. Sporta nodarbībām nevajadzētu būt tikai stundai, kurā ir jāiet pārģērbties, jāiet dušā un jāizjauc frizūra, bet gan nodarbībai, kas ir forša, veselīga un interesanta.

Protams, interesi par sportošanu skolas vecuma bērniem var veicināt arī sacensību piedāvājums. Kā labu piemēru varu minēt Ameriku, kurai ir ļoti labi attīstīts skolu sports, kur, piemēram, izglītības iestādes savā starpā vairākās līgās spēlē basketbolu. Ja salīdzina, tad šo līgu fināli dažkārt pat ir populārāki par pašām NBA spēlēm. Un viņiem jau skolu konkurencē ir lielasacensība un interesantas spēles, kas arī motivē sasniegt vēl labākus rezultātus un, pie viena, – veicina skolas patriotismu. Tādi turnīri dažkārt notiek arī Latvijā. Atceros, kad es mācījos Valmieras Viestura vidusskolā un spēlēju skolas basketbola komandā, piedalījāmies gan Rūjienas basketbola turnīros, gan citur, bet, katrā ziņā, šādiem pasākumiem ir iespējas attīstīties un palikt vēl populārākiem.

Vietējās sporta sacensības jauniešus noteikti var motivēt. Šajā ziņā gribētu uzslavēt Valmieru, kas ir viens no paraugiem valstiskā līmenī par sporta attīstību. Federāciju padomē Valmieru bieži min kā labo piemēru, jo ir daudz sacensību, ir lielas sacensības un tās ir ļoti labi organizētas, turklāt lielākoties, iesaistīties patiešām var katrs. Protams, viss ir atkarīgs arī no pašvaldību atbalsta šādiem pasākumiem, sporta skolām un pulciņiem.

Siguldas jaunieši būvēs Latvijas sporta nākotni

Pagājušajā nedēļā viesojoties Siguldā, tikos ar Siguldas pilsētas vidusskolas direktori Ņinu Balodi un Siguldas Sporta skolas direktoru Aivaru Fridrihsonu, lai pārrunātu pilsētas jauniešu skolas gaitas, kā arī ārpusskolas sporta aktivitāšu iespējas.

Tiekoties ar vidusskolēniem

Vidusskolā ar skolas vadību pārrunājām gan jautājumus attiecībā uz izglītības nozari valstī, gan Siguldas pilsētas vidusskolas skolēnu sekmes un nodomus, turpinot savas gaitas pēc vidusskolas. Skolēnus iepazīstināju ar Saeimas darbu kā arī, lai sniegtu praktisku ieskatu Saeimas ikdienā, kopā ar 12. klases un pāris 9. klases audzēkņiem, mācību nolūkā, veicām grozījumus izglītības likumā.

Tiekoties ar Siguldas Sporta skolas direktoru Aivaru Fridrihsonu, pārrunājām pozitīvās un negatīvās iezīmes attiecībā uz pilsētas sporta iespējām, infrastruktūru un sporta nozares darbiniekiem. A. Fridrihsons norādīja, ka, lai nodrošinātu pilsētas sportistiem plašākas iespējas, ir izveidota sadarbība ar Inčukalna baseinu un Mālpils baseinu, kā arī ar Mālpils sporta bāzi, kur ziemā vieglatlēti var turpināt treniņus telpās. Nevaru neslēpt savu gandarījumu par to, ka Siguldā ir apstiprināta jauna sporta kompleksa būvniecība, kas būs krietns atspaids sporta skolai, kuras kapacitāte šobrīd nav pietiekoša gan telpu, gan darbinieku trūkuma dēļ. Manuprāt, jaunais sporta komplekss būs vērienīgs pienesums visai Siguldas pilsētai un novadam, jo projekta ietvaros tiks uzbūvēti divi baseini, apjomīga sporta zāle, skrejceliņi vieglatlētiem, aerobikas zāle, kā arī trenažieru zāle. Paredzams, ka komplekss būs gatavs apmeklētājiem jau 2015.gadā.

Siguldas novada pieeja sporta aktivitāšu ziņā ir apsveicama un vērā ņemama visas valsts mērogā. Siguldas uzņemtais kurss attiecībā uz sporta aktivitāšu pieejamību pilsētas un novada iedzīvotājiem, neapšaubāmi, nodrošinās to, ka Latvijas sporta nozare nebūs iedomājama bez Siguldas jauniešu sasniegumiem gan tuvākā, gan tālākā nākotnē.

Laurenču slēpošanas trase

Laurenču trases plāns

Vizītes noslēgumā apmeklējām Laurenču slēpošanas trasi, kura ir vienīgā šāda veida saldētā trase visā Austrumeiropā. Patiess prieks par to, ka skolēniem ir iespēja sporta stundu ietvarā izmantot šo trasi un ziemas periodā nodarboties ar distanču slēpošanu, kur tiek apvienots svaigs gaiss un fiziskā aktivitāte. Pozitīvais Siguldā ir sadarbība vidusskolai ar Sporta skolu, jo ir izveidota uzskaites sistēma, kura dod iespēju nopelnīt papildus punktus atzīmes paaugstināšanai sporta stundā, piemēram, ja skolēns brīvdienās vai vakarā ar vecākiem slēpo, tad tas tiek reģistrēts sistēmā un skolēnam ir iespēja paaugstināt gala vērtējumu sportā. Manuprāt, šāda pieeja vairāk motivē jauniešus nodarboties ar sportu, un es to tikai atbalstu. Kā saka: ‘Veselā miesā, vesels gars!’.

Alūksnes jaunieši ir paraugs citiem.

Pagājušo piektdien, 24. Janvārī, pēc tam kad nedēļas sākumā Latvijas Olimpiskā komiteja bija izziņojusi oimpiešu sarakstu, nolēmu doties uz Alūksni – pilsētu no kuras nāk 3 olimpieši: 2 biatlonisti, ieskaitot Andreju Rastorgujevu, un viens bobslejists.

Viesojoties Alūksnes novada vidusskolā

Savu viesošanos sāku ar vizīti Alūksnes novada vidusskolā. Tikšanās laikā ar skolas direktori Ilzi Līviņu un viņas vietnieci izglītības jomā Silvu Zariņu, pārrunājām dažādus jautājumus par izglītības nozari valstī, kā arī Alūksnes novada vidusskolas absolventu izvēli attiecībā uz izglītības turpināšanu pēc vidusskolas. Tikšanās laikā ar 11.klases un 12.klases audzēkņiem pastāstīju, kā tad īsti notiek darbs Saeimā, darbs komisijās un mācību nolūkos veicām arī nelielus grozījumus Izglītības līkumā. Biju gandarīts uzzinot, ka audzēkņi ir uzcītīgi un mērķtiecīgi attiecībā uz saviem nākotnes plāniem, īpaši attiecināt to varētu uz izglītību.

Alūksnes Bērnu un jaunatnes sporta skolas zāle

Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas sporta zāle

Tā kā viena no jomām, kurai Saeimā pievēršu īpašu vērību ir sporta nozare un tās interešu aizstāvēšana, tad izmantoju iespēju tikties arī ar  Alūksnes Bērnu un jaunatnes sporta skolas direktori Līgu Tomsoni ar kuru pārrunājām reģiona jauniešu sporta iespējas un sasniegumus. Līga ieskicēja arī pāris sāpīgākas aktualitātes, galvenokārt, attiecībā uz sporta būvju tehnisko stāvokli, to noslodzi un izvietojumu. Bērnu un jauniešu sporta izglītībai ir jābūt vienai no valsts prioritātēm, kam līdz šim ticis pievērsts pārāk maz uzmanības. Man bija liels prieks dzirdēt, ka Alūksnes sporta skolas jaunie biatlonisti februāra baigās startēs jauniešu biatlona sacensībās ASV un basketbola komandai ir ievērojami sasniegumi savā līgā. Saistībā ar basketbolu kopā ar sporta skolas direktori nonācām īdz idejai, ka Saeimas basketbola komanda varētu viesoties uz basketbola maču Alūksnē ar domes deputātiem, centīsimies šo ideju īstenot.

LEGO robotikas pulciņa puiši

Spēlējot džambas (Āfrikāņu bungas)

Dienas beigās, lai gūtu priekšstatu par jauniešu iespējām neformālajā izglītībā un iespējām iesaistīties sabiedriskajā dzīvē, nolēmu paviesoties Alūksnes Bērnu un jauniešu centrā, kur tikos ar jaunatnes lietu metodiķi Ilzi Zvejnieci. Apskatot centra telpas tiku pie iespējas pabungot uz džambas (Āfrikāņu bungas), kā arī satiku puišus, kas darbojas LEGO robotikas pulciņā, lieki piebilst, manā bērnībā nekas tāds nebija pieejams. Jauniešu centrā ir pieejami vairāk kā desmit dažādi pulciņi, un to daudzveidība piesaista vairāk nekā 600 bērnu un jauniešu, kas, manuprāt, ir retums Latvijā. Domāju, ka Alūksnes novada jauniešu sasniegumi sporta un vispārējās izglītības jomā un viņu iesaiste radošās ārpusskolas aktivitātēs ir paraugs citām Latvijas pilsētām, ko nevar atstāt bez ievērības.

Paldies viesmīlīgajiem Alūksniešiem par uzņemšanu un uz drīzu tikšanos!

Eiro ieviešana – plats solis tuvāk labklājībai

Lai cik sāpīga eiro ieviešana nebūtu no emocionālā viedokļa, tā ir ārkārtīgi būtisks solis Latvijas izaugsmei un iedzīvotāju labklājībai.

Nenoliedzami, valsts iedzīvotāju attieksmi pret eiro ieviešanu ietekmē neskaidrā situācija eiro zonā un atsevišķo valstu finan

siālā situācija. Tomēr savā ikdienā Latvijas uzņēmēji un iezīvotāji jau ir parādījuši uzticību eiro valūtai. Piemēram, nedaudz mazāk nekā 50% uzkrājumu, jeb noguldījumu bankās Latvijā jau šobrīd tiek glabāti eiro. Arī kredīti lielākoties tiek ņemti eiro (84%). Arī uzņēmēji importējot un eksportējot preces, galvenokārt izmanto eiro.

Šie skaitļi lieku reizi apliecina, ka dalība eiro zonā Latvijai ir loģisks solis, kas nesīs jaunas iespējas un investīciju pieplūdumu. Tas savukārt rezultēsies naudā, ko varēsim izmantot, lai nodrošinātu mūsu valsts iedzīvotājiem labākas sociālās garantijas, lielākas algas un pensijas, labāku veselības aprūpi, ieguldījumu izglītības jomā utt.  Eiro ieviešanas ieguvumi nebūs tālejoši un mums nemanāmi – šis solis nesīs augļus valsts ekonomikai jau no pirmās dienas, un mēs visi to pozitīvā nozīmē jutīsim. Tādi eiro ieviešanas ieguvumi kā, piemēram, konvertācijas maksas izzušana, valsts budžeta ietaupījums mazāku procentu maksājumu dēļ, būs taustāmi un reāli jau no

pirmās dienas.

Bet vēl lielāks efekts turpmākajos gados būs jūtams pateicoties augošai investīciju plūsmai un eksportam. Eiro ieviešana cels mūsu valsts atpazīstamību un investoru uzticamību. Jau šobrīd Latvijas ekonomika ir straujāk augošā tautsaimniecība ES, tomēr to iedzīvotāji vēl pilnībā neizjūt. Piesaistot ārvalstu investīcijas, izaugsmes tempi tikai pieaugs. Ekspertu aprēķini liecina, ka, pateicoties eiro ieviešanai, Latvijas eksporta pieaugums katru gadu pieaugs vēl par papildus 5%, kas, kopā ar jaunajām darba vietām un

ietaupītajiem līdzekļiem uz mazākiem kredītprocentu maksājumiem, rezultēsies milzīgos naudas līdzekļos – iekšzemes kopprodukta papildus pieaugums par 1 miljardu eiro gadā. Pateicoties šādiem izaugsmes tempiem Latvijā darba devējs būs spējīgs (un to prasīs arī tirgus situācija) palielināt darba algas, valsts varēs atļauties palielināt pensijas, kā arī augs darba algas publiskajā sektorā strādājošajiem (piem. skolotājiem, policistiem utt.). Ekonomikas aktivitātes pieaugums atspoguļosies privātā sektora ieņēmumos, tai skaitā darba vietu izveidē – tas, kas šobrīd tik ļoti nepieciešams, lai mēs spētu sniegt cerības un iespēju cilvēkiem, kas šobrīd dodas darba meklējumos uz ārzemēm.

Eiro ieviešana ir emocionāli sāpīgs, tomēr nepieciešamas solis. Tas ir signāls, ka Latvija un tās iedzīvotāji sāk jaunu posmu savā dzīvē, kas līdzi nesīs gan labklājību, gan jaunas iespējas. 

Viesošanās Madonā

Piektdien 12. aprīlī Madonā viesojās neatkarīgais Saeimas deputāts Jānis Upenieks, lai klātienē iepazītos ar pilsētu un tās sasniegumiem. Deputāts Madonu apmeklēja akcijas „Atpakaļ uz skolu 2013” ietvaros, kuras laikā, atzīmējot Eiropas dienu, Saeimas deputāti dodas uz dažādām Latvijas skolām, lai jauniešiem stāstītu par savu darbu un ES.

Deputāts satikās gan ar Madonas valsts ģimnāzijas, gan Madonas pilsētas 1. vidusskolas vecāko klašu skolniekiem, iepazīstinot viņus ar Saeimas darbu un mudinot jauniešus apzināties savu atbildību un iespējas. Savukārt ar skolu vadību tika pārrunātas izglītības nozares problēmas un aktualitātes.

Madonas 1. vsk.

„Jaunieši ir pilsētas spogulis, un Madona pamatoti var lepoties ar savu jauno paaudzi! Biju patīkami pārsteigts gan par jauniešu zināšanām,
gan pienākuma apziņu un spēcīgo viedokli. Viņi nekautrējās uzdot arī neērtus jautājumus!” uzsver deputāts.

 

Tāpat vizītes ietvaros deputāts tikās ar Madonas sporta skolas pārstāvjiem, lai iepazītos ar sporta iespējām un nozari pilsētā, kā arī apskatīja pilsētas sporta centru! Skolas direktors Voldemārs Šmugais deva iespēju apmeklēt arī iespaidīgo Smeceres sila slēpošanas un biatlona sporta bāzi, kurā jau tuvākos gados varētu notikt arī starptautiska mēroga sacensības. „Būtiski būtu, lai šai sporta bāzei tiek piešķirts valsts sporta bāzes statuss, kas dotu jaunas iespējas kompleksa attīstībai!” tā deputāts.

„Madona nav ļoti liela pilsēta, tomēr neskatoties uz to, tas nav traucējis madoniešiem paveikt ļoti daudz,” uzsver deputāts.

Tiekoties ar bērnu un jauniešu centra direktori Gunitu Kļaviņu un Mūzikas skolas pārstāvi Ingrīdu Gailīti

Vizīte Madonā tika noslēgta ar Bērnu un jauniešu centra apmeklējumu, kā arī vizītēm Madonas Mūzikas skolā un Mākslas skolā! Madonas bērnu un jauniešu centra vadītāja Gunita Kļaviņa iepazīstināja deputātu ar visām Madonas jauniešu plašajām ārpusskolas aktivitāšu iespējām un potenciālu, norādot uz daudzajiem Madonas bērnu un jauniešu sasniegumiem arī valsts mērogā! Savukārt mūzikas skolas un Mākslas skolas apmeklējuma laikā deputāts iepazinās gan ar bērnu mākslas darbiem, gan Mūzikas skolas plašo arhīvu! Tāpat ar mākslas skolas direktori Mariku Zeimuli un Mūzikas skolas pārstāvi Ingrīdu Gailīti tika pārrunātas pilsētas bērniem aktuālas lietas, kā arī Madonas kultūras dzīve.

Atpakaļceļā uz Rīgu deputāts devās cauri Vecpiebalgai, lai klātienē iepazītos ar katastrofālo ceļu stāvokli, kas šobrīd ir galvenā problēma gan Madonā, gan visā Latvijā. „Ceļu jautājums ir aktuāls visiem, ko jutu tiekoties arī ar madoniešiem. Protams, ka ceļu stāvoklis ir nepiedodams! Valstij ar steigu jāmeklē ilgtermiņa risinājumi, lai situāciju glābtu! Bedrīšu lāpīšana ir tikai īstermiņa situācijas pielabošana. Ceļi ir ekonomikas asinsrite – ja nav ceļu, tad attīstība nav iespējama!” tā Jānis Upenieks.

Studiju programmas izvēle ir viens no svarīgākajiem dzīves soļiem

Ir pienācis laiks, kad tūkstošiem Latvijas jauniešu gatavojas pieņemt vienu no svarīgākajiem dzīves lēmumiem – izvēlēties augstskolu, kurā apgūt savu nākotnes profesiju, taču diemžēl daudzi, neapzinoties šī lēmuma patieso nozīmi, mēdz izdarīt nepārdomātu izvēli.

Pēdējo gadu laikā Latvijas augstskolās vislielākais pieprasījums ir pēc tiesību zinātnēm, komunikācijas zinātnes, vadību zinībām un ekonomikas un tikai pēc tam seko medicīnas zinātne, datorzinātnes, biznesa studijas un citas Latvijai nākotnē tik nepieciešamo un labi apmaksāto speciālistu studiju programmas.

Nav šaubu, ka tiesību un komunikāciju zinātnes tāpat kā ekonomikas un vadības zinības ir ļoti svarīgas, taču ikvienam, kurš šogad plāno izvēlēties šīs programmas būtu jāapzinās, ka pēdējo gadu popularitāte attiecībā uz minētajām studiju programmām nesīs līdzi konkrēto jomu speciālistu pārbagātību arī darba tirgū. Pēdējos gados aizvien pieaug pieprasījums pēc medicīnas, datorzinību, arhitektūras un biznesa studijām, kā arī Lauksaimniecības universitātes piedāvātajām studiju programmām.

Topošajiem studentiem pirms izdarīt savu izvēli būtu jāanalizē Latvijas, Eiropas un arī pasaules darba tirgus pieprasījums. Tendences rāda, ka profesijas, kuru apgūšana studējot Latvijā šobrīd nav izvēles topa galvgalī, nākotnē būs ne tikai ārkārtīgi pieprasītas, bet arī ļoti labi apmaksātas gan Latvijā, gan ārvalstīs. Nesen publicēts pētījumu atklāj, ka vien 2% Latvijas jauniešu lēmumu par savu nākotnes profesiju izdara savlaicīgi – divus līdz trīs gadus pirms iestāšanās augstskolā taču 30% topošo studentu lēmumu pieņem pēdējo pāris mēnešu laikā pirms stāšanās augstskolā un 17% jauniešu, kas plāno studēt pirmā līmeņa augstākajā izglītībā, lēmumu par studiju izvēli pieņem tikai tad, kad saņēmuši informāciju par uzņemšanas rezultātiem.

Esmu pazīstams ar daudziem jauniešiem, kuri nožēlo strauji izdarīto izvēli un velti iztērēto laiku apgūstot profesijas un iemaņas ko nemaz nevēlas ikdienā pielietot. Aicinu jaunos studēt gribētājus būt pragmatiskiem un neveikt savu izvēli pārsteidzīgi, neanalizējot studiju programmas un darba tirgus tendences, kā arī to vai pēc studiju pabeigšanas viņi tiešām vēlēsies nodarboties ar to ko ir apguvuši sēžot augstskolu solos.

Ir jāaptur AKKA/LAA visatļautība un naudas kāre

Autoratlīdzību “asinssuņu” visatļautība, kura šobrīd sliecas pārkāpt visas saprāta robežas attiecībā uz samērīgu autoratlīdzības iekasēšanas politiku, ir jāierobežo, lai apturētu biedrības “Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība” (AKKA/LAA) “naudas kāres” pieaugumu. Pretējā gadījumā Latvijā situācija var nonākt līdz pilnīgam absurdam.

Ir jāpanāk vides sakārtošana, citādi, nemainot attieksmi pret AKKA/LAA, tās naudas kāre tikai pieaugs un tas var beigties ar to, ka Latvijas iedzīvotājiem būs jāmaksā par pilnīgi visu, ko šī organizācija uzskatīs par nepieciešamu, tostarp arī par to, ka pie sevis dungojam kādu dziesmiņu Dziesmu svētkos, kafejnīcā vai klausāmies mūziku kopā ar saviem draugiem. Lai nepieļautu šādu bīstamu un izskaužamu visatļautību, stingri jānosaka robežas – kas ir mūzikas izmantošana biznesa vajadzībām un kas nē.

Situācija ar veikalu, kas spiests samaksāt 500 latu soda naudu, var būt tikai ziediņi absurdam, kas mūs sagaida, ja netiks noteiktas robežas. AKKA/LAA šobrīd būtībā pilda valstisku funkciju – iekasē savu nodokli. Vai nu šī funkcija ir jāpakļauj stingrai valsts kontrolei, nosakot, kas, kur un par ko drīkst prasīt autoratlīdzību, vai arī jāveicina konkurence, lai neveidojas neizprotams monopolstāvoklis, caur kuru AKKA/LAA pēc saviem ieskatiem var noteikt atlīdzības apjomu. Turklāt paradoksāli ir tas, ka Eiropas Savienības valstī šis legālais monopolstāvoklis ir izveidojies nozarē, kurā pēc būtības nedrīkst būt ekskluzīvu tiesību vienai organizācijai.

Nav šaubu, ka autoriem jāsaņem atlīdzība par savu darbu, tomēr tam visam jānotiek saprāta robežās. Esošā politika ilgtermiņā atspēlēsies pašiem autoriem un veicinās nevis sabiedrības izpratni un vēlmi sadarboties, bet gan, gluži pretēji, – noliegumu un vēlmi par katru cenu pretoties.

Tā nav tikai Latvijas problēma – tā ir problēma visā Eiropā, un, ja mēs nesāksim aktīvi rīkoties un ierobežot autoratlīdzību asinssuņu darbību, tas viss var beigties ar skandāliem un tiesvedībām. Kā piemēru var minēt skandālus, kas izcēlušies citur Eiropā, kur autoratlīdzību aizstāvji, piemēram, panākuši, ka licence jāmaksā arī kravas auto vadītājiem par mūzikas klausīšanos autokabīnē, kura it kā ir darba vieta, vai arī pieprasot interneta pakalpojumu sniedzējiem maksāt noteiktu procentu no ienākumiem, pamatojot to ar iespējamo pirātisko saturu, kuru interneta lietotājs, iespējams, var lejupielādēt internetā.

E-vēlēšanas 2013. gadā

Viens no mūsu grupas politiskajiem mērķiem ir panākt e – vēlēšanu ieviešanu Latvijā jau uz pašvaldību vēlēšanām, tāpēc ir apsveicami, ka jautājums par e-vēlēšanu ieviešanu Latvijā beidzot izkustējies – Koalīcijas padome konceptuāli vienojusies par e – vēlēšanu ieviešanu un nodrošināšanu jau 2013. gada pašvaldības vēlēšanās. Līdz šim par e- vēlēšanām Latvijā ir daudz runāts, bet maz darīts. Beidzot šis process ir izkustējies no praktiska nulles punkta. Tagad galvenais ir aktīvs darbs, un mērķa panākšana, lai iedzīvotāji jau 2013. gadā savas balsis pašvaldības vēlēšanās varētu nodot arī elektroniski.

Lai gan pēdējo gadu laikā jautājums par e-vēlēšanu iespēju nodrošināšanu Latvijā ticis atlikts vairākkārt, sabiedrībā arvien uzskatamāk redzams, ka Latvija ir gatava e-vēlēšanām. Par to liecina gan dati par to, ka aizvien plašākam iedzīvotāju lokam ir pieejams internets ar stabilu pieslēgumu, gan tas, ka Latvijas iedzīvotāji aizvien biežāk savus ikdienas darījumus veic elektroniskajā vidē. To, ka Latvija ir gatava e-vēlēšanām apstiprina arī lielā interese par tautas skaitīšanas iespējām elektroniskajā vidē.

Citu Baltijas reģiona valstu pieredze liecina, ka e- vēlēšanu sistēma Latvijā gūs popularitāti un veicināt vēlēšanu aktivitāti.  Piemēram Norvēģijāu pašvaldību vēlēšanās balsot elektroniski bija iespējams desmit apgabalos. Šis solis ir veicinājis arī vēlētāju aktivitāti. Arī mūsu kaimiņvalstī Igaunijā, elektroniskās balsošanas sistēma pirmo reizi tika izmantota jau 2005. gada pašvaldību vēlēšanās un kopš tā laika tā ar katrām vēlēšanām kļūst aizvien populārāka un pieprasītāka vēlētāju vidū. Pēdējās vēlēšanās Igaunijā elektroniski nobalsoja jau 104 tūkstoši vēlētāju.

Ir izskanējušās bažas, ka pirms ieviest e- vēlēšanas, sākotnēji sabiedrība ir jāsagatavo tām. Protams, ka sabiedrībai būs jāpierod pie e- vēlēšanām. Bet labākais veids kā veicināt uzticību e-vēlēšanām ir pierādīt to efektivitāti praksē. Izveidojot drošu un labu sistēmu. Ar vārdiem un skaistām runām mēs iedzīvotājus nepārliecināsim – iedzīvotājiem par e-vēlēšanu funkcionalitāti  ir jāpārliecinās pašiem. Es nešaubos, ka ar katru nākamo vēlēšanu balsojumu e- vēlētāju īpatsvars pieaugs.

Paredzēts, ka jau tuvāko nedēļu laikā Satiksmes ministrijas un LVRTC pārstāvji dosies uz Ministru kabinetu, lai ziņotu par turpmāko darba gaitu un piedāvājumu par e- vēlēšanu ieviešanu Latvijā.

Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) darbs pie e-vēlēšanu koncepcijas ir fināla stadijā un jau tuvākajās nedēļās tā tiks iesniegta izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijā ir un būs tikai viena valsts valoda – latviešu!

←Older